9
Yisu kêkiŋ ŋgacsêŋomi 12 sêsa si
(Mat 10:7-11; Mak 6:7-11)
Yisu kêgalêm ŋgacsêŋomi 12 sa sêpitigeŋ, ma kêŋ ŋaclai ti licwalô têŋ ŋac gitôm bu sêsoc ŋalau sac su, ma sêkôm lau gêmbac ŋayham sa. Ma iŋ kêkiŋ ŋac bu sêsa sêndi ma sênem mêtê pi Anötö ndê gôliŋ, ma bu sênem lau gêmbac sa. Iŋ sôm têŋ ŋac, “Aŋsêlêŋ amam sawa andi, akôc tôc dom, ma akôc talhi, me bolom, me mone, me ŋakwê aô daôm-ŋga dom. Têŋ têm mac asôc malac daŋ ma lau sêkôc mac sa asôc ŋac si andu, naŋ ambo whiŋ ŋac e mac ahu malac dau siŋ. Ma lau malac daŋ-ŋga bu sêkôc mac sa dom, naŋ atoŋ kop su yêc gahim têŋ ndoc mac ahu ŋac siŋ, bu atôc ŋac si giso asê.” Ŋgacsêŋomi sêŋgô yom dinaŋ, goc sêsa si. Ŋac sêŋsêlêŋ sêlom-sêlom malac ma sêhoc ŋawaê ŋayham asê, ma sêkôm lau ŋayham sa yêc gameŋ hoŋ.
Herod ndac bata Yisu
(Mat 14:1-2; Mak 6:14-16)
Têŋ ndoc dinaŋ gôliŋwaga Galili-ŋga Herod ŋgô yom pi gêŋ hoŋ naŋ Yisu kôm. Ma iŋ gauc gêm yom daêsam, bu lau ŋatô sêsôm bu Yisu iŋ Jon, Ŋgac Kêku Lau-ŋga naŋ tisa akêŋ lau batê-ŋga. Ma lau ŋatô sêsôm bu iŋ propet akwa Elaija naŋ meŋ hoc dau asê, ma ŋatô sêsôm bu iŋ propet ŋamata-ŋga si daŋ, naŋ tisa akêŋ lau batê-ŋga. Tigeŋ Herod sôm, “Aö gac atu, dec sêtim Jon ndê kachu kic su. Asa dec lau sic miŋ pi iŋ?” Ma iŋ tac whiŋ bu lic Yisu.
Yisu gôlôm lau 5,000
(Mat 14:13-21; Mak 6:32-44; Jon 6:1-15)
10 Têŋ têm aposel 12 sêmbu sêmeŋ, naŋ sic miŋ têŋ Yisu pi gêŋ hoŋ naŋ sêkôm. Ma tiŋambu iŋ kôc ŋac sa sêwhiŋ iŋ, ma ŋac tawasê sêtêŋ malac Betsaida si. 11 Magoc lau daêsam sêŋgô ŋawaê ma sêtêŋ Yisu si. Ma iŋ kôc ŋac sa, ma sôm y om têŋ ŋac pi Anötö ndê gôliŋ, ma kôm ŋac si lau gêmbac ŋayham sa.
12 Sêmbo e kêpiŋ bu ac ndi sip, goc ŋgacsêŋomi 12 sêtêŋ iŋ si ma sêsôm, “Gameŋ dindec yac dambo, naŋ gameŋ sawa. Bocdinaŋ êmkiŋ lau toŋ dindec sêlhö sêtêŋ malac ti gameŋ ŋamakê-ŋga sêndi, bu sêŋsalê gêŋ sêneŋ-ŋga ma gameŋ sêyêc bêc-ŋga.” 13 Magoc Yisu sôm, “Mac akêŋ gêŋ têŋ ŋac sêneŋ.” Ma ŋac sêô yom ma sêsôm, “Yac mba gêŋ daneŋ-ŋga daêsam dom. Bolom limdaŋ ma i lu sêndöc. Bocke? Yac andi anemlhi gêŋ bu lau hoŋ sêneŋ, a?” 14 Ŋac sêsôm yom dinaŋ ŋahu bu lau toŋ dinaŋ si lauŋgac ŋanamba gitôm 5,000. Magoc Yisu sôm têŋ iŋ ndê ŋgac-sêŋomi, “Akêŋ lau sêndöc sic titoŋ-titoŋ tôm 50.” 15 Goc ŋac sêkôm gitôm iŋ sôm, ma lau hoŋ sêndöc sic. 16 Ma Yisu kôc bolom limdaŋ ma i lu sa, tatac undambê, ma gêm daŋge, goc pô kôc-kôc, ma kêŋ têŋ ŋgacsêŋomi bu sêndic sam têŋ lau. 17 Lau hoŋ seŋ gêŋ e hôc ŋac dôŋ, ma tiŋambu ŋgacsêŋomi sic gêŋ ŋadêlê sa sip gatop 12 e meŋhu.
Pita sôm Yisu ŋahu asê
(Mat 16:13-20; Mak 8:27-30)
18 Têŋ ndoc daŋ Yisu ti iŋ ndê ŋgacsêŋomi sêmbo tawasê, ma iŋ teŋ mbec mbo. Pacndê, goc iŋ ndac ŋac, “Lau sêsôm bu aö asa?” 19 Ma sêsôm, “Lau ŋatô sêsôm bu am Jon, Ŋgac Kêku Lau-ŋga, ma ŋatô sêsôm bu am Elaija, ma ŋatô sêsôm bu am propet ŋamata-ŋga si daŋ, naŋ tisa akêŋ lau batê-ŋga.” 20 Goc Yisu ndac ŋac, “Ma mac daôm, mac asôm bu aö asa?” Ma Pita sôm, “Am Mesaya, naŋ Anötö gic bata bu êŋkiŋ meŋ.” 21 Yisu ŋgô yom dau ma gic yao ŋac bu sêsôm asê têŋ lau daŋ dom e tiŋambu. 22 Iŋ sôm, “Ŋamalac ndê Atu gic waê bu hôc ŋawapac daêsam. Lau bata ti †dabuŋsiga atu-tu ma lau naŋ sêndôhôŋ yomsu oc sêtec iŋ ma lau oc sêndic iŋ ndu. Magoc têŋ bêc titö-ŋga Anötö oc uŋ iŋ sa tiyham.”
Lau naŋ sêŋkuc Yisu oc sêhôc ŋawapac
(Mat 16:24-28; Mak 8:34–9:1)
23 Ma iŋ sôm têŋ ŋac hoŋ, “Asa naŋ tac whiŋ bu êŋkuc aö naŋ êŋgwiniŋ dau, ma tôm bêc hoŋ hôc ndê a gicso dau sa, ma êŋkuc aö. 24 Bu asa naŋ tac whiŋ bu sap gêŋ nom-ŋga dôŋ ŋapaŋ tu mbo tali-ŋga, naŋ oc niŋga. Magoc asa naŋ bu hu gêŋ nom-ŋga siŋ tu êŋkuc aö-ŋga, naŋ oc niŋga dom. 25 Ŋamalac daŋ bu po gêŋ nom-ŋga hoŋ sa, magoc iŋ dau gatu bu niŋga, dec gêŋ nom-ŋga hoŋ dinaŋ oc tôm dom bu nem iŋ sa. 26 Asa naŋ bu maya tu aö ti aneŋ yom-ŋga, naŋ Ŋamalac ndê Atu oc maya tu iŋ-ŋga, têŋ ndoc iŋ mbu meŋ ti iŋ dau ndê ŋawasi, ma Damba ndê ŋawasi ma aŋela dabuŋ si ŋawasi whiŋ. 27 M a aö wasôm bu yomandô, lau ŋatô kwahic dec sêmbo, naŋ oc gacgeŋ sêmbo tali e sêlic Anötö ndê gôliŋ meŋ sa tiawê.”
Pita, Jems ma Jon sêlic Yisu ndê ŋawasi
(Mat 17:1-13; Mak 9:2-10)
28 Yisu sôm yom dinaŋ su, ma bêc ŋatô gitôm 8 meŋ gi su. Ma Yisu bu teŋ mbec, dec kôc Pita, Jon ma Jems sêwhiŋ iŋ ma sêpi lôc daŋ si. 29 Ma têŋ têm Yisu teŋ mbec mbo, naŋ iŋ ndê aŋgô andô kaiŋ daŋ sa, ma iŋ ndê ŋakwê ŋawasi sêp sambuc. 30-31 Ma ŋgac lu sêhôc asê ti ŋawasi atu, naŋ Moses lu Elaija, ma iŋlu sem yomgalôm sêwhiŋ Yisu. Sêsôm yom pi gêŋ naŋ oc hôc asê Yisu yêc malac Jerusalem têŋ ndoc meŋ sa bu iŋ hu nom dindec siŋ.
32 Têŋ ndoc dinaŋ, Pita ma ŋgac lu naŋ sêwhiŋ iŋ, naŋ kwapac ma bêc yô ŋac, tigeŋ ŋac tali sa ma sêlic Yisu ndê ŋawasi ti ŋgac lu naŋ sêlhac sêwhiŋ iŋ. 33 Têŋ têm Moses lu Elaija bu sêhu Yisu siŋ, naŋ Pita sôm têŋ iŋ, “Ŋadau, ŋayham kêlêc bu yac dambo dec. Yac oc akwê bac tö, am nem daŋ, Moses ndê daŋ, ma Elaija ndê bac daŋ.” Iŋ sôm yom dinaŋ, magoc iŋ ndê gauc sa dom. 34 Iŋ sôm yom dinaŋ mbo, ma dao daŋ meŋ ma kôm ŋac ahuc e ŋgacsêŋomi tö dinaŋ sêtöc dau atu. 35 Ma awha daŋ sa yêc dao ŋalôm, naŋ sôm, “Aö neŋ atuŋgac dau dindec, naŋ aö kayaliŋ sa. Aŋgô iŋ ndê yom maŋ!” 36 Sêŋgô su goc sêlic Yisu tawasê mbo. Tiŋambu ŋac sem yom dau ahuc yêc dau-ŋga, ma têŋ ndoc dinaŋ sêsôm yom asê pi gêŋ naŋ sêlic, naŋ dom.
Yisu soc ŋalau sac su yêc balê daŋ
(Mat 17:14-21; Mak 9:14-29)
37 Têŋ galaŋsê ŋac sêsip akêŋ lôc dau sêmeŋ, ma lau toŋ atu sêkac sa sêtêŋ Yisu si. 38 Ŋac si daŋ ta yom bocdec bu, “Kêdôhôŋwaga, aö gakôc aneŋ atuŋgac tigeŋ dindec meŋ, ma wateŋ am bu nem iŋ sa. 39 Ŋalau sac daŋ mbo iŋ ŋalôm, ma têm daêsam kôc iŋ dôŋ, m a kêmwanaŋ iŋ ŋaŋga e iŋ mbwêc atu, ma whapwic sa. Ŋalau sac dau bu kôm iŋ tisac, ma tec bu hu iŋ siŋ. 40 Aö gateŋ am nem ŋgac-sêŋomi bu sêsoc ŋalau dau su, magoc ŋac sêtôm dom.” 41 Goc Yisu sôm, “O mac lau sac. Mac nem akêŋ whiŋ mbasi! Aö gambo gawhiŋ mac ŋasawa hic baliŋ su, ma bocke mac atôm dom bu akôm gêŋ daŋ? Aö oc wambo wawhiŋ mac tu wanem mac sa ŋapaŋ-ŋga dom!” Ma Yisu sôm têŋ balê dau ŋadamba, “Kôc nem balê sa mweŋ.”
42 Têŋ têm balê dau kêsêlêŋ meŋ, naŋ ŋalau sac kôc iŋ dôŋ ma kêmwanaŋ iŋ. Tigeŋ Yisu hec yom ŋalau sac, ma kôm balê dau ŋayham sa, ma kêŋ iŋ mbu têŋ iŋ damba gi. 43 Ŋalêŋ dinaŋ Yisu tôc Anötö ndê ŋaclai ti ŋawasi atu asê, dec kôm lau hoŋ sêhêdaê.
Yisu sôm tiyham bu iŋ oc mbac ndu ma tisa tiyham
(Mat 17:22-23; Mak 9:30-32)
Lau hoŋ sêlhac ti sêhêdaê tu gêŋ hoŋ naŋ Yisu kôm-ŋga, ma iŋ sôm têŋ iŋ ndê ŋgacsêŋomi, 44 “Aŋgô aneŋ yom dindec ŋapep! Tiŋambu oc sêkêŋ Ŋamalac ndê Atu sip lau ŋatô amba.” 45 Magoc ŋac sêŋyalê yom dau ŋahu dom. Yom dau ŋahu yêc siŋ dau têŋ ŋac, ma sêtöc bu sêndac Yisu bu whê sa têŋ ŋac.
Asa ti ŋgac ŋamata-ŋga
(Mat 18:1-5; Mak 9:33-37)
46 Tiŋambu Yisu ndê ŋgac-sêŋomi sêseŋ dau pi ŋac si asa iŋ ŋgac ŋamata-ŋga. 47 Yisu kêyalê ŋac si gauc, goc kôc balê sauŋ daŋ ma kêŋ iŋ kalhac kêpiŋ iŋ, 48 ma sôm têŋ ŋac, “Asa naŋ kôc balê sauŋ daŋ tôm iŋ dindec sa tu aneŋ ŋaê-ŋga, naŋ kôc aö sa, ma asa naŋ kôc aö sa, naŋ kôc iŋ naŋ kêkiŋ aö gameŋ, naŋ sa. Mac nem asa naŋ kêgwiniŋ dau ma ti mac nem ŋgac akiŋ, naŋ ti ŋgac ŋamata-ŋga yêc Anötö aŋgô-ŋga.”
Lau naŋ sêkôm gweleŋ tu Yisu-ŋga, naŋ sêwhê dau kôc dom
(Mak 9:38-41)
49 Ma Jon sôm, “Ŋadau, yac alic ŋgac daŋ kôm gweleŋ ma soc ŋalau sac su yêc lau ŋa am nem ŋaê. Iŋ kêkuc am whiŋ yac dom, ma boc-dinaŋ yac ac yao iŋ bu kôm gweleŋ dau dom.” 50 Tigeŋ Yisu sôm, “A lhac iŋ ahuc dom, bu asa naŋ kêŋ kisa mac dom, naŋ mac nem daŋ.”
Lau gameŋ Samaria-ŋga sêkôc Yisu sa dom
51 Ndoc meŋ kêpiŋ bu Yisu mbu pi undambê ndi, dec iŋ kêmasaŋ dau bu pi malac Jerusalem ndi. 52 Iŋ kêkiŋ lau aheŋ-ŋga sêmuŋ iŋ, sêsôc lau †Samaria-ŋga si malac daŋ si, bu sêmasaŋ gameŋ tu iŋ mbo-ŋga. 53 Magoc lau Samaria-ŋga sêŋyalê bu iŋ kêsêlêŋ hêganôŋ malac Jerusalem, ma tu dinaŋ-ŋga dec sêkôc iŋ sa dom. 54 Jems lu Jon sêlic gêŋ dau, goc sêndac Yisu, “Pômdau, am bu sôm, dec yac oc aŋgalêm ya sip akêŋ undambê meŋ, ma seŋ ŋac su.” 55 Tigeŋ Yisu kac dau kwi, ma sôm iŋlu. 56 Ma ŋac hoŋ sêlom malac daŋ si.
Lêŋ taŋkuc Yisu-ŋga
(Mat 8:18-22)
57 Yisu ti ndê ŋgacsêŋomi sêŋsêlêŋ sêmbo seŋ ma ŋgac daŋ sôm têŋ Yisu, “Aö bu waŋkuc am, wawhiŋ am watêŋ gameŋ bocke naŋ am oc ndi.” 58 Ma Yisu ô iŋ ndê yom ma sôm, “Giam pôm si hocsuŋ yêc, ma mbac lôlôc-ŋga si ŋaic yêc, tigeŋ Ŋamalac ndê Atu ndê mala yêc bêc-ŋga mba.”
59 Ma iŋ sôm têŋ ŋgac daŋ, “Mweŋ êmkuc aö!” Magoc ŋgac dau sôm, “Pômdau, gêŋ ŋamata-ŋga aö wandi wambo wawhiŋ aneŋ lau e aŋsuhuŋ damaŋ su naŋ, ma tiŋambu wambu wameŋ waŋkuc am.” 60 Ma Yisu sôm têŋ iŋ, “Mba! Am êmkuc aö naŋ gêŋ ŋamata-ŋga. Tec lau batê sêŋsuhuŋ lau batê. Tigeŋ am ndi, ma hoc yom asê têŋ lau pi Anötö ndê gôliŋ.”
61 Ma ŋgac daŋ tiyham sôm, “Pômdau, aö bu waŋkuc am, tigeŋ gêŋ ŋamata-ŋga wambu watêŋ aneŋ andu, ma wakam aneŋ lau.” 62 Ma Yisu ô iŋ ndê yom ma sôm, “Asa naŋ gic hu gweleŋ daŋ, tigeŋ kac dau kwi ma hêgo gêŋ naŋ iŋ hu siŋ su, naŋ gitôm dom bu nem gweleŋ mbo Anötö ndê gôliŋ ŋapu.”