4
Setänä iqu, Jisasi Ique yamwiqä äwikqeŋqä* Makä 1:12-13; Lukä 4:1-13
Iŋgaŋi Jisasi Iqueŋi, Dŋä Äŋguä Iqu, aŋä avqŋqä iuŋqä ätma äukqe. Ii, Setänä iqu Ique yamwiqä vätŋqä diŋqä. Iqiŋi Iqu hiunjitä, heatqetä 40, buayä maŋqä äpmeqe, buayäŋqä dä äwikqe.
Iŋgaŋi dŋä quvqä yamwiqä vqä iqu, Ique äwimeqe, “Si Goti Hanjuwä Iqueqä Ymequki etaŋgutqe, hikä tqua buayä kunmäkmbŋqä, kukŋuä tuvä” ätukqe.
Jisasi Iqu kimaŋi, “Goti Hanjuwä Iqueqä kukŋui tii äqänä.
Qokä-apäki buayä dutanä pmeqä hmanjqä. Qu Goti Hanjuwä Iqueqä kukŋuä eeqänäŋä iutanä pmeqeqä,’ ätä äqänänä” ätukqe. Kukŋuä-suqä 8:3
Iqu iiŋä tquaŋga, Setänä iqu Ique Jerusälemä Goti Hanjuwä Iqueqä aŋä-himqä iuŋqä ätuma äwäqe, hiqäva-imäkqä aŋä atääqä iu ätqäteqe, “Si Goti Hanjuwä Iqueqä Ymequki etaŋgutqe, qua mäŋi ikuapmävä” ätukqe. “Tiiŋä etaŋgi, Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi, tii äqänä.
Goti Hanjuwä Iqu iqueqä eŋätqä iqua äŋguänä mikipŋqä ätuäŋqiyä. Tqä yuki hikä iu hui matävqä isŋqä diŋqe, iqua hipae hevqä mäkiqutäpŋqäuä.’ Apqä Bukä 91:11-12
Iwä Jisasi Iqu tii ätukqe. “Bukä iuŋi, kukŋuä tiiŋä-pqe inä äqänänä.
Si Goti Hanjuwä tqä Naqä Iqueŋi, yamwiqä mävqä panä.’§ Kukŋuä-suqä 6:16
Itaŋi Setänä iqu aŋgumä, qoqoŋä haqä naqä ziimäŋä hŋquenyqä ätuma äyäqe, aŋä-himqä eeqänäŋä qua täuŋitä, iquauqä nätmatqä äŋguä eeqänäŋä itä ämotquakqe. Ga iqu tiiŋä ätukqe. “Si qoŋä änäuktäutnä, nyaqä yoqe haqeqä manmäuqaŋgtqe, nyi eeqänäŋä tä Si ktapmqänä.”
10 Jisasi Iqu tii ätukqe. “Setänä iquki, huätä päuvä! Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi tii äqänä, ‘Si qoŋä äwoktäutnä, Goti Hanjuwä tqä Naqä Iqueä yoqenä haqeqä ämamäutnä, wäuŋui Iqueqenä iqaŋginyä.’* Kukŋuä-suqä 6:13
11 Iŋgaŋi Setänä iqu Ique ävämeqaŋga, eŋätqä iqua äpäpu, Ique yätamäkqä äwikuwi.
Jisasi Iqu wäuŋui, Galili iuta ipäqäkqeŋqä Makä 1:14-15; Lukä 4:14-15
12 “Qu Jonä ique, guä ae äkiqiyäuquwiqä” tqaŋgä äwiyäqe, Jisasi Iqu qua Galili iuŋqä aŋgi äukqe. 13 Itaŋi Iqu aŋä-himqä Nasäretqä iuŋi ävämaŋi, aŋä-himqä Kapänamä buŋqä äwitä äpmakqe. Kapänamäŋi, eqä-huäŋä Galili-täŋä qäqiqi eä, Seplonä, Näptali gueqiyqä hueqä-himqä iquauqä qua iuvi. 14 Iqu e imäkätä, kukŋuä hŋqu Goti Hanjuwä Iqu hiŋuä-tqä Asayä iqueqä maŋä iu ätimekqeuŋi, qäyunä timäutŋqä ikqe.
15 Seplonä, Näptali gueqiyqä quae, hänaqä eqä-huäŋä duŋqä änyäwäŋqä qäqiqi eä, eqä Jotänä-täŋä iŋgi-mända, qua Galili-täŋä iŋgisayi. Itaŋga ämaqä Israitqä iquanä ma, huiziqua iqi anä äpmeŋäuä. 16  Ämaqä pisqukuä imä äpmeŋuwä iqua, qu we-huŋqä naqä ique hiŋuä ae äqunäŋäuä. Ga ämaqä ae äpäkoŋguwä iqua eŋqä-paŋä äpmeŋuwä iquauŋi, we ae äwiomäkqiyä” ätkqeqä. Asayä 9:1-2
17 Iŋgaŋi Jisasi Iqu, qokä-apäkä iu kukŋuä awä ätipäqiyätä, tiiŋä ätukqe. “Goti Qäukuä Yätutaŋä Iqunä miqe, qäukuä haqä yätuta qäqi täqi äwiŋqä-qae, hiqä kŋui äkunmäknäpu, suqä quvqe vquatämäupiyä.”
Jisasi Iqu, hämapäkä piqä iquau tääqä ätuätumakqeŋqä§ Makä 1:16-20
18 Iqu eqä-huäŋä maŋä Galili iu qaŋä äwätäqäŋgaŋi, Saimonä, Endru gueqi hämapäkä-piqä qa ätnämäutqätaŋginyä äquŋgqe. Saimonä iqueqä yoqä huizi, Pitä ique. Iŋgueqi hämapäkä äpisinyä, mbqä ämamiŋiyi. 19 Iqu iquaqui hiŋuä äqunäqe, “Nyi qänaki nyivänjinyqä. Ämaqä-piqeŋqe ämäqesquamqänänyä” ätukqe. 20 I tquaŋgaŋi, iŋgueqi hämapäkä qae, maqänä iqi emäŋi, Ique qänaki äwivändkiyi.
21 Iqisaŋi haqä nänä hmbu tii äwäqe, ämaqä hŋgueqi, Jemisi iquesä, Jonä iquesä hiŋuä äquŋgqe. Iquaqu Sepri iqueqä hikŋä-quaqu eänyä, imätqua yimba iu äpmapu, hämapäkä-piqä qae dakmäuqaŋgi anä imäkqämanmiŋuwi. Jisasi Iqu iŋgueqi hiŋuä äqunäqe, tääqä ätuätumakqe. 22 I tuätumeqaŋgaŋi, iŋgueqi yimbaetä, kaniquesä maqänä ävämaŋi, Ique qänaki äwivändkiyi.
Ämaqä täŋä-yaqä hŋquau, äŋguä iwimäkkqeŋqä
23 Iŋgaŋi Jisasi Iqu qua Galili iuŋi qaŋä ikitä, quwqä aŋä aquväqŋqä iuŋi näqŋqä ävätä, kukŋuä äŋguänäŋä Goti Iqunä qäukuä haqä yätuta miqeŋqä awä ätuätä, täŋä-yaqä huitaŋä-huitaŋä eeqänä äŋguä imäkätä ikämiŋqe. 24 Iquenyqä kukŋui, qua Siliya iuŋi eeqänä im-imä qe äukqe. Ga ämaqe Jisasi Iqueŋqä, täŋä-yaqä huitaŋä-huitaŋä-täŋitä, dŋä quvqä-täŋitä, yaqä ppqä-täŋitä, yaqä ŋŋuä-täŋitä, eeqänä äma pqaŋguwäŋgaŋi, Iqu eeqänä äŋguä imäkkqe. 25 Itaŋga ämaqä kuapänä qua Galilisaŋä iquatä, qua Dekapolisisaŋä iquatä, Jerusälemätaŋä iquatä, qua Jutiyataŋä iquatä, eqä Jotänä yätäqäŋgisa pmeqä iquatäŋi, qu eeqä Ique qänaki äwivändkuwi.

*^ Makä 1:12-13; Lukä 4:1-13

4:4 Kukŋuä-suqä 8:3

4:6 Apqä Bukä 91:11-12

§4:7 Kukŋuä-suqä 6:16

*4:10 Kukŋuä-suqä 6:13

4:11 Makä 1:14-15; Lukä 4:14-15

4:16 Asayä 9:1-2

§4:17 Makä 1:16-20